Hronisks nogurums. Vai tā ir jaunā pandēmija?

Nogurums pēc smagas darba dienas, saspringtas dienas vai slimības ir stāvoklis – un tas ātri izzūd. Bet ko darīt, ja tas ilgst vairākas nedēļas vai pat mēnešus? Tā ir zīme, ka organisms saka “pietiekami”.

Parunāsim vairāk par hronisku nogurumu, kas aizvien biežāk sastopams saspringtā dzīvē.

Hroniska noguruma sindroms

Hronisks nogurums ir pastāvīgs vai atkārtots hronisks nogurums, pārslodze un miegainība, kas saglabājas pat pēc pilnvērtīga miega un ievērojami samazina mūsu dabisko aktivitāti dienas laikā.

Nogurums un vīrusi

Bieži vien mēs neapzināmies, ka gripa, nemaz nerunājot par saaukstēšanos, ir infekcijas, kuras bieži vien neuztveram nopietni. Mēs ārstējamies, aizmirstot “izārstēt” slimību. Jo kuram gan šodien ir laiks atpūsties?

Saskaņā ar 2018. gadā veiktā pētījuma “Eiropas noguruma diagnostika” datiem katrs ceturtais no mums strādā 6-7 dienas nedēļā, pat brīvdienās, lai pabeigtu darbu. Saskaņā ar Eiropas statistiku Austrumeiropā no gandrīz pusmiljona gripas gadījumu katru gadu tikai 300 000 strādājošo ir slimības atvaļinājumā. Liela problēma Austrumeiropā ir ne tikai ierašanās darbā slima un kolēģu inficēšana, bet arī atpūtas un atveseļošanās trūkums. Mēs aizmirstam, ka atpūta ir nepieciešama un obligāta ikvienam. Nolaidība šajā jautājumā agri vai vēlu negatīvi ietekmēs mūsu dzīvi. Tāpēc ir vērts parūpēties par sevi, pirms vēl nav par vēlu un pirms parādās pastāvīga noguruma simptomi.

No kurienes rodas hroniska noguruma sindroms?

Hroniska noguruma sindroms var rasties pēc infekcijas organismā. Tā ir situācija, kad organisms cīnās ar nopietnu slimību. Tai nav jābūt klīniski nopietnai slimībai. Pietiek ar agresīvu vīrusu. Pēc šādas cīņas organisms ir pietiekami izsmelts. Ir slimību grupas, pēc kurām seko sava veida imūnsistēmas nomākums. Pie tām pieder gripa, un arī koronavīruss mums pašlaik ir īpaši aktuāls.

Kvalitatīva atpūta ir viens no galvenajiem ārstu ieteikumiem.”

Darbaholisms un hronisks nogurums

Jaunais cilvēces posts ir hronisks nogurums, ko izraisa pārslodze, nepiemērots dzīvesveids un pārāk daudz pienākumu. Problēmas ar garīgo slodzi, atmiņu, izklaidību, aizkaitināmību un fizisko izsīkumu ir simptomi, kas tiek sistemātiski un nepārtraukti ignorēti. Bieži vien tikai ārstu kabinetos pacienti uzzina, ka viņu stāvoklis prasa ārstēšanu. “Eurostat dati liecina, ka vidēji gadā mēs strādājam aptuveni 1929 stundas. Tikai grieķi Eiropā ir vēl mazāk brīvi nekā mēs. Salīdzinājumam – vācieši strādā par 500 stundām mazāk nekā mēs.

Hronisku nogurumu raksturo novājināta imunitāte, samazināta koncentrēšanās spēja, sliktāka stresa situāciju panesamība, aizkaitināmība, miega problēmas, trauksme un miegainība.

Vai sports var palīdzēt samazināt hronisku nogurumu?

Pēdējā laikā ir kļuvis ļoti modē nodarboties ar tādiem sporta veidiem kā triatlons, crossfit un maratona skriešana pēc garām stundām birojā. Daži cilvēki saka, ka 10 km skrējiens pēc darba viņiem sniedz labu atpūtu. Tas ir nepareizs un kļūdains vērtējums. Strādāt 10 stundas dienā birojā un pēc tam skriet maratonu nav viegli mūsu ķermenim. Intensīva fiziskā slodze tikai palielina noguruma līmeni organismā. Tāpēc ir kļūdaini domāt, ka hronisku nogurumu var mazināt ar intensīvu sportošanu.

Domāt, ka hronisks nogurums izzudīs pēc nedēļas atvaļinājuma, nemainot dzīvesveidu un darba slodzi, diemžēl ir naivi. Šāda rīcība tikai pasliktinās stāvokli un ietekmēs visus dzīves aspektus.

Lai to novērstu, mums ir jārūpējas par savu ķermeni, katru dienu veltot pietiekami daudz laika atpūtai.

Ja bieži jūtaties noguris, miegains un apātisks, neaizmirstiet veikt profilaktiskās pārbaudes un pievērst sev lielāku uzmanību. Un neaizmirstiet gulēt. Kvalitatīvs un dziļš miegs ir ļoti svarīgs mūsu organismam. Ja jums ir grūti aizmigt vai ja jūs bieži traucē nakts miegs, iesakām pievērst uzmanību svērtajai segai, kas var palīdzēt jums labāk izgulēties.